Mirkļu kolekcija
Mirkļi ir kā mirdzoši taureņi, sagūstīti un ielikti kolekcijā, ņemti no ikdienas, kas reizēm ir pavisam neparasta savā parastumā, krāsaina savā pelēkumā un vējaina savā bezvējā.
Nejauši jautājumi par remontiem
Aiz loga vasara iesmeļ mazliet rudens dzestruma rītos un izklāj miglas palagus vakaros. Bet es sēžu un lieku kārtējo skaisto ielāpu savai sirdij. Saule un smiekli. Spoži zaķi peļķu atspīdumos lēkā uz nebēdu, un pa kādai lietus lāsei uz vaiga.…
Atmiņas par 2019.gada purva nakti
Ir tādas dienas. Tās iesākas parasti, velkas kaut kādā garlaicīgā ikdienībā, kad kaut ko it kā knibinies, bet neko īsti negribas, nekas īsti nesanāk. Bija man tāda diena. Jau biju noskaņojusies dīkam un garlaicīgam vakaram ar nekā nedarīšanu netā un…
Kad mammai vajag
Mājas otrajam datoram vajadzīga klaviatūra un pele. Bērns man datorists, programmētājs, tāpēc lūdzu, lai paskatās internetveikalā tos štruntus, nu kurus labāk, un tā. Es nezināju, ka tas process izvēlē tik grūts -Nu, mamm, kādu tev to klaviatūru vajag? -Nu tādu…
Divas
Mēs esam divas. Es un Viņa. Viņa ir citāda. Viņa uzrodas pēkšņi, skatās manā pasaulē ar manām acīm, vēro mani un kaut ko domā, nogaida. Viņa necieš manu trauslumu, manu neizlēmību. “Tagad palaid mani,” viņa tad saka, “Es arī gribu…
Par spārniem un slotām
Mums katram sākumā tiek iedoti spārni. Bet ne katrs tos izmanto un ne katrs to iemācās – lidot. Reizēm spārnus kāds aplauž vai tie atmirst paši (bērni, ģimene, zudušas iespējas, nepiepildīti sapņi)… Un tad nākas samierināties ar slotu. Ne vienmēr…
Klusētājs
Es ar viņu iepazinos pirms dažiem gadiem. Viņa kaut kur vienmēr bija tuvumā, bet nebijām viena otrai pievērsušas uzmanību, nebijām runājušas neko vairāk par garāmskrienošu „sveiki”. Un tad kaut kā sanāca apsēsties pie vīna glāzes un parunāties par dzīvi. Reizēm…
Lauķis
Pati nesaprotu kā, bet tas Lauķis mani vienkārši apbūra. Varbūt vainīga bija tā siltā roka, kurā viņš droši un veikli paņēma manus nobijušos aukstos pirkstus vai varbūt vainīgs bija tas nedaudz uzrautais lūpu kaktiņš. Ej nu tagad saproti, kā bija…
Kretīns
Ar viņu nekad neko nevar zināt. Kā ar bitēm? Nē, tas ir trakāk. Daudz briesmīgāk. Reiz viņš apvainojās. Par to, ka apsveicu viņu dzimšanas dienā….divas ar pusi stundas jeb, būšu precīzāka, 2 stundas un 28 minūtes ātrāk par paredzēto datumu.…
Viņa
Viņa bieži skatās mākoņos un meklē debesis. Bet debesu tur nav. Ir tikai mākoņi. Balti, izklaidīgi un mazliet izspūruši no rītiem vai mazliet sapņaini saguruši un apcerīgi ar zeltsaules maliņu vakaros. Pa dienu tie parasti sacenšas viens ar otru, ar…
No rīta neko nevar zināt (2011.)
Vienrīt, kā jau brīvdienās, saviem puišiem ļāvu pagulēt ilgāk. Tomēr jaunākais miegainām acīm no savas migas izlīda jau ap deviņiem un sāka virtuvē grozīties. Čukstu viņam (tā, lai lielais puika savā istabā nepamostos) – Čau, Dāvi! Kā tev iet?-Nu mammu,…
vārdi un klusums
Pulkstenis virs kabineta durvīm rāda tieši 13.06. Laiks pusdienām. Eju lejā uz ēdnīcu. Tur lielākā daļa gaismu jau nodzēstas, galdi nokopti, jo tik vēlu pusdienas ēdam vien es un vēl daži. Tie daži, trīs, jau sasēduši pie galda un sākuši…
Kur paliek psiholoģiskais aspekts? (2014.)
Atbraukusi no darba, taisu kafiju, bet, lejot krūzītē ūdeni, uz Dāvja sviestmaizes nopil lāsīte ūdens. Dāvis protestē: – Nu, mamm, skaties, ko tu dari, tu visas manas maizītes saslapināji! – Nu jā, šausmas, ko tagad darīt, indīga tā maizīte no…
