Pateikt to, ka Feličita bija krāšņa persona, nozīmētu – nepateikt neko… Bet nu visu no sākuma. Savu bērnību un jaunību aizvadīju kādā nelielā pilsētiņā, kur katrs cilvēks vairāk vai mazāk zināms un pazīstams. Kā jau tas ir visur, bija personas,…

Jau sen taisījos izšķirot savas drēbes un sakārtot tās, bet vienmēr kaut kas vai kāds manus plānus izjauca. Nevaru vien beigt apbrīnot žurnālos un modes blogos skaisti sakomplektētos apģērba gabalus, bieži vien nodomāju – tiešām kaut ko TĀDU kāds velk…

Augusts ir tas mēnesis gadā, kad man kārtējo reizi jāatjauno ieraksti medicīniskajā grāmatiņā. Strādāju Rīgas domes pakļautības iestādē, tādēļ sanitāro grāmatiņu kārtoju bez maksas darba vietas norādītajā medicīnas iestādē, ar kuru ir noslēgts līgums. Viss jau būtu skaisti un labi,…

Nevienam nav noslēpums, ka rozā – tā ir mazu meiteņu, Bārbiju, Hello Kitty un blondīņu krāsa. Savu jaunāko puiku, piemēram, es nekad neesmu varējusi piespiest uzvilkt mugurā apģērbu (pat zeķes), ja kaut kur būs manāma rozā krāsa, pat niecīgos daudzumos.…

Brokastis gultā. Divas siermaizītes ar tomātu un kafija, salda, balta, šķīstošā. Mīļi no draudzenes. Mosties kļūst patīkamāk. Rīta pļāpiņas, par kaut ko, par neko, par kaut kādiem sīkumiem, par šodienu un par trešdienām vispār. Trešdienas laikam turpmāk būs mūsu dienas.…

Uz pirkstu galiem ielavos. Nav mana māja. Nav mana istaba. Pirkstu gali gan mani. Un klusums arī. Mani jau gaida. Tur klusumā. Kāds. Un divas krūzītes. Strīpainas. Vienādas, bet dažādas. Dažas lapiņas Oolong klusumā iebirst. Ieklausos ūdenī, gaidu, kad tas…