nets
aizsietām acīm es
viss pārējais paliek
aizsietām acīm tu
nervu gali
atsegti dzīvei
citā realitātē
pa vecam
galīgi garām
mūsu galaktikas atkal
tik nepareizas
viena otrai
galīgi garām
uz citu pusi
vai paralēli
vai vēl sazin kā
pa vidu mums
zvaigznāju simti
vairāki Piena ceļi
nepareizs laiks
svešas vietas
un lietas
un
mēs…Citam
tu mani iesaiņo
katru reizi
pa lentītei
pa ziediņam
pieliec klāt
ietin un noliec
kā dāvanu
citamRudens
saule
uz lapām
caur mani un tevi
rudens
vējš koku zaros
putni bez balsīm
kā mēs
kritušās lapās
pateikto vārdu
sapostīts
klusums
reiz izsāpēs“Muļķu princis”, Marks Lorenss
“Es esmu melis un gļēvulis, un krāpnieks, taču es nekad nekādos apstākļos nepievilšu draugus. Protams, ja vien , lai nepieviltu, es nebūšu spiests rīkoties godīgi, drosmīgi vai nekrāpties.”
Kur paliek psiholoģiskais aspekts? (2014.)
Atbraukusi no darba, taisu kafiju, bet, lejot krūzītē ūdeni, uz Dāvja sviestmaizes nopil lāsīte ūdens. Dāvis protestē: – Nu, mamm, skaties, ko tu dari, tu visas manas maizītes saslapināji! – Nu jā, šausmas, ko tagad darīt, indīga tā maizīte no…
“Sieviete lauva”, Eriks Fosness Hansens
Tā darbojas vientulība. Kad tu kļūsti tik vientuļš, ka domā: vientuļāks vairs nevar būt, tad tūdaļ kļūst sliktāk. Tajā pašā mirklī. Un tad tu vari izvēlēties. Vai tu kliegsi, vai arī sēdēsi istabā pilnīgi klusi un jutīsi, ka stāvi aiz…
“Šāntarāms”, Gregorijs Deivids Robertss
“… Viņa to draņķi mīlēja un darīja, ko viņš lika. Reizēm mīlestība tāda ir. Gandrīz vienmēr mīlestība tāda ir, cik nu man ir gadījies redzēt. Sāk likties, ka sirds ir pārpildīta glābšanas laiva. Lai tā nenogrimtu, tu pārmet pār bortu savu lepnumu,…
Gravitācija tās sāpīgākajā izteiksmē
Teiciens “Tu nu gan esi apdauzīta! ” pēkšņi iegūst pavisam citu nozīmi, kad es ar visiem saviem 86 kg smalkā puspagriezienā strauji izbaudu apsniguša ledus slidenuma un gravitācijas ietekmi uz savu rumpi, konkrētāk – labo dupšavaigu. Pirmā pareizā doma caur…
Kāds svētdienas rīts
Kad manu degunu vispirms skar kaut kas mikls un vēss, bet pēc tam to piepilda suņumeitenes mēle un kaķis jau kuro reizi tēlotā žēlumā ieņaudas, saprotu, ka nekāda gulēšana vairs nesanāks. Vajadzētu sākt kustēties. Pakustos. Izvelku vienu kāju no segas…
Par ēnām (Eira)
Balts sniega klusums. Saule kaut kur dūmakainajā gaišumā izšķīdusi. Mežs rāmas mīlestības pilns. Un tur viņa skrien, mana mazā, mana suņu meitene, auļodama pār balto klajumu savā mežonīgajā dzīvespriekā un pārgalvībā, ar purnu izvandot sniega paugurus un ap sevi paceļot…
in vino veritas
tu mans koks
un es krītu no tevis lejā
tverot lapas ar pirkstiem
skabargas ieraujot plaukstās
tu mans koks
vai mans kritiens
cita realitāte
tavā mākonī manis nav
es kaut kur migla
rasas lāsē nojaušams
kritiens
